Mans paradums izmantot stiprās puses

  • Es strādāju, balstoties uz stiprajām pusēm - savām, savu priekšnieku, kolēģu, padoto, situācijas STIPRAJĀM PUSĒM. Es neorientējos uz vājību izskaušanu un nesāku ar uzdevumiem, kurus nespēju atrisināt.
  • Es komplektēju personālu un virzu darbiniekus pa karjeras kāpnēm, balstoties uz cilvēka reālajām spējām. Pieņemot lēmumus attiecībā uz personālu, es galveno uzmanību pievēršu darbinieku stiprajām pusēm, nevis trūkumiem.
  • "Harmonisks cilvēks", "Nobriedusi personība", "Sabiedrības dvēsele", "Vispusīgi izglītots cilvēks" (jeb cilvēki, kuriem nav neviena trūkuma) ir viduvējības vai pat nekompetences recepte. Stipriem cilvēkiem vienmēr ir pamanāmas vājības - tur, kur ir kalni, ir arī ielejas. Nav tāda jēdziena kā "Labs cilvēks". Jautājums ir "Kas viņā ir labs?".
  • Man nerūp, ko darbinieks nespēj. Man rūp - uz ko darbinieks ir spējīgs?
  • Es NEuzdodu jautājumus:
  1. Cik lielā mērā šis darbinieks man ir patīkams?
  2. Ko šis cilvēks nespēj izdarīt?
  • Es uzdodu jautājumus:
  1. Kādu ieguldījumu šis cilvēks dod kopējo panākumu nodrošināšanā?
  2. Ko šis darbinieks dara labāk par citiem?
  • Tas nebūt nenozīmē, ka es neprotu saskatīt savu darbinieku vājās puses.
  • Mana pieredz rāda, ka amatu strukturēšana, piemērojot tos cilvēka personīgajām rakstura iezīmēm, gandrīz neizbēgami noved pie favorītisma un konformisma.
  • Organizācijai ir nepieciešams taisnīgums, objektivitāte un godīgums jebkuros ar personālu saistītos lēmumos.
  • Turklāt, organizācijai nepieciešama daudzveidība, citādi tai nepietiks spēju mainīties un attīstīt viedokļu dažādību, kas nepieciešams Lēmumu Pieņemšanai.
  • Lai to visu panāktu, es ievēroju 4 (četrus) noteikumus:
  1. Es nevados no tā, ka amati un darba pienākumi ir doti no Dabas vai Dieva. Es zinu, ka tos izdomā cilvēki, bet cilvēkiem ir raksturīgi kļūdīties. Tāpēc es vienmēr esmu vērīgs attiecībā pret nepaveicamu darbu, kurš parastam cilvēkam nav pa spēkam.
  2. Es katram amatam izvirzu augstas prasības un piešķiru plašu darbības lauku. Tas man ļauj noskaidrot amata kandidāta stiprās puses. Darba uzdevumiem es uzdodu tik ietilpīgus, lai visas stiprās puses, kas ietekmē tā rezultātu, varētu izpausties pilnā mērā.
  3. Vispirms es noskaidroju, ko cilvēks spēj izdarīt, nevis kādas ir amata prasības. Tas nozīmē, ka es savu viedokli par cilvēkiem noformulēju vēl pirms tam, kad jāpieņem lēmums par noteiktās amata vietas aizpildīšanu.
  4. Lai izmantotu cilvēka stiprās puses, es samierinos ar viņa vājībām.
  • Arī mani priekšnieki ir cilvēki un viņiem ir savas stiprās puses. Priekšnieka stiprās puses nevar padarīt produktīvas, izdabājot un iztopot viņam. To var panākt, veicot pareizās darbības un pasniedzot tās priekšniekam saprotamā valodā.
  • Attiecībā par priekšnieku vadīšanu es uzdodu šādus jautājumus:
  1. Ko mans priekšnieks spējīgs darīt patiešām labi?
  2. Ko viņš ir paveicis ļoti labi?
  3. Kas viņam ir jāzina, lai izmantotu savas stiprās puses?
  4. Kas jādara man, lai viņš labi strādātu?
  • Mani, protams, uztrauc ierobežojumi. Tomēr es velti netērēju laiku un daru to, ko es protu vislabāk.
  • Es cenšos būt tāds, kāds es esmu. Es neizliekos par kādu citu. Es sekoju pats savam darbam un rezultātiem un cenšos izdarīt secinājumus.
  • Savas organizācijas darbības jomas efektivitātes sasniegšanai es paplašinu labvēlīgās iespējas un ierobežoju problēmas. Jomas:
  1. cilvēku attiecības (labvēlīgā iespēja);
  2. līderu veikums (labvēlīgā iespēja - man ir vieglāk uzlabot viena līdera veikumu nekā paaugstināt visa kolektīva izpildījuma līmeni);
  3. distance starp līderiem un pārējiem darbiniekiem (labvēlīgā iespēja).
Mans uzdevums nav izmainīt cilvēka dabu. Mans uzdevums kā vadītājam - vairot organizācijas veiktspēju, izmantojot katra individuāla darbinieka spēku, vitalitāti un centienus.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .