Vadīšanas process

Vadīšanu iedala vairākos posmos. Katrā no tām pielieto konkrētas metodes, kuras paredzētas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus konkrētā vadīšanas posmā. Metodes domātas, lai nepārtraukti mainīgajā un daudzveidīgajā vadītāja darba vidē ieviestu ieviestu iespējami vairāk sistēmiskuma, kārtības, prognozējamības, loģikas un konsekvences (noteiktības).
Vadīšanas posmi (organizācijā darbojas saistīti): 
1. plānošana (vēlamā rezultāta sasniegšanai nepieciešamo darbību secības izstrāde)
  • organizācijas darbības mērķu noteikšana,
  • iekšējās situācijas un apkārtējo apstākļu noteikšana un analīze,
  • nepieciešamo resursu noteikšana,
  • prognozēšana,
  • darbības programmas sastādīšana.
2. organizēšana (mērķu sasniegšanai vispiemērotākās organizācijas izveide un personāla nodrošināšana)
  • organizācijas struktūras izveidošana,
  • darbu sadale,
  • resursu sadale,
  • pilnvaru deleģēšana.
3. motivācijas radīšana (vadības iespēju izmantošana, lai radītu darbiniekiem motivāciju strādāt saskaņoti kā viena kolektīva locekļiem)
  • darbinieku rīcības virzīšana un vadīšana,
  • pārliecināšana un ieinteresēšana,
4. kontrolēšana (darba progresa uzraudzība un izvērtēšana salīdzinājumā ar plānu un, ja nepieciešams, - plāna koriģēšana)
  • darbu izpildījumu salīdzināšana ar iepriekš noteiktiem to izpildes standartiem;
  • plānu koriģēšana.

Šāda veida klasifikācija ir klasiķu viedoklis. Pēc empīriķu domām, vadīšana ir racionālu, loģisku problēmu risināšana un lēmumu pieņemšana kopā ar intuitīvām un izvērtējošām darbībām. Ikdienā vadītājs strādā daudzveidīgos, mainīgos un neprognozējamos apstākļos, vienā vārdā - haosā. Tomēr, mana prakse rāda, ka vadītājam ir iespējams gūt labumu no haosa. Vadītājam jāprot strādāt neskaidros apstākļos, jāspēj tikt galā ar pretrunīgām un neskaidrām prasībām. Šim nolūkam kalpo vadītāja lomas.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .